VVin!

Kas ir Ilona Līce?

vvin — Sun, 16 Jan 2011 19:35:14 +0000

Kaut kur pa ausu galam dzirdēju, ka Satiksmes ministrs Uldis Augulis turpina veikt izmaiņas lielāko valsts uzņēmumu valdēs. Piektdien (14.01) VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdēs apstiprināti jauni valdes locekļi. Starptautiskās lidostas Rīga vadībā kā jaunu valdes locekli apstiprināja ZZS pārstāvi Ilonu Līci. I.Eida skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai uzlabotu lidostas Rīga uzņēmuma saimniecisko darbību. Radās vēlēšanās noskaidrot, kas ir minētā būtne. Ilona meitas uzvārdā Rimdenoka 1988. gadā Dubultu poliklīnikā 16. gadu vecumā iepazinusies ar 75 gadus veco Anatolu Imermani, kurš mēdzis teikt: „Sieviete ir līdz sešpadsmit. Pēc tam ir tikai pienākums” Bezkaunīgajam bohēmietim Imermanim nekad nav bijis problēmu iepazīties ar jaunām meitenēm, un nereti tās bija īslaicīgas attiecības, taču Ronja, kā viņš sauca Ilonu, vecajam vīram bija iekritusi dziļi sirdī. Viņai veltīts arī ierobežotā tirāžā iznākušais Anatola Imermaņa dzejas krājums „Divdesmit viena reize Ronija” Astoņdesmit gadu vecumā izteikto bildinājumu Ilona gan atraidīja. Tomēr ne velti viņš Ilonai novēlēja visu savu mantu, ieskaitot dzīvokli specprojekta mājā Pērnavas ielā, kur līdz tam dzīvojis Maestro Raimonds Pauls un vēlāk dzejnieks Jānis Peters. !994. gada nogalē viņa piedalījusies grāmatas Autogrāfs prezentācijā kā līdzautore, rakstnieka privātsekretāre. Pieklājīgākie šo grāmatu vērtē kā pikantu un erotisku, citi atzīst, ka tā ir jēlas pornogrāfijas pilna. Grāmatas titullapu rotā Ilonas un Anatola Imermaņa paraksti, bet vēl interesantāka ir līdzās redzamā fotogrāfija. Tajā attēlota garmataina sieviete, kas demonstratīvi uzlikusi uz dīvāna rombotā zeķē tērptu kāju. Miglainajā bildē svārki nav saskatāmi, taču, ielūkojoties jaunietes sejā, jaušama visai pamatīga līdzība ar Līci. Zem bildes rakstīts: „Mani sauc Ilona. Es esmu tā, kas sarakstīja šo grāmatu kopā ar Anatolu.” Vēlākos gados Līce intervijās uzsvērusi, ka galvenā varoņa seksuālie piedzīvojumi bijuši Imermaņa fantāzijas, tomēr sakritību ar reālajiem abu dzīves faktiem ir mulsinoši daudz. Grāmatas galvenā varone ir Ronija – šādi Imermanis bija dēvējis Ilonu. Tāpat kā dzīvē Ronija pārraksta galvenā varoņa tekstus, interesējas par žurnālistiku. Vai arī Ilona bijusi tikpat maucīga, cik grāmatas Ronija, nezinātājiem atliek vienīgi minēt. Arī par šo citātu: „Noslēgumu rakstījām 1991. gada oktobrī (..). Vienā no savas kolekcijas pavairošanas retajiem starpbrīžiem Ronija saskaitļoja savus pielūdzējus. Kopā ar pielūdzējām sanāca nedaudz mazāk par pussimtu. Ņemot vērā, ka viņas seksuālā biogrāfija sākusies 1988. gadā, jāsaka: Cepuri nost!”
kopēts no kas jauns. Vēlāk Līce bijusi Emša padomniece un Ērika Jēkabsona biroja vadītāja un draudzene

Tunisijas nemieri

vvin — Sun, 16 Jan 2011 14:09:44 +0000

Viseiropeiskākajā Ziemeļāfrikas valstī iedzīvotāju mēnesi ilgušie nemieri un demonstrācijas 14. janvārī, piektdien piespieduši pamest varu un valsti tās autoritārajam valdniekam prezidentam, 74 gadus vecajam Zīnem Ben Alī. Viņš valdīja 23 gadus, kopš 1987.gada 7.novembra apvērsuma. Viņa lidmašīna uzņēmusi kursu uz Maltu, tomēr nav tajā nolaidusies, bet turpinājusi ceļu uz Saudi Arābiju. Tiek baumots, ka vēlāk viņš varētu meklēt patvērumu pie savas meitas Nesrines, El Materi sievas, kurai ir lepna māja Kanādā. Sky News šorīt sazinājās ar kādu Londonā uzaugušu tunisieti kura teica, ka ben Alī bēgšana viņai ir pilnīgs pārsteigums. Lai ierobežotu vardarbību, Tunisijas pilsētu ielas pašlaik patrulē armija, jo policija esot bijusi režīmam lojālāka. No cietumiem brīvībā izbēguši, kā arī vēlāk apzināti izlaisti daudzi (ap 2000) notiesātie, citi apšauti. Pirms tam Monastīrā kādā cietumā sadeguši vismaz 42 notiesātie. Pastāv uzskats, ka ielās uz cilvēkiem šauj ben Alī atbalstītāji t.sk policisti. Ben Alī radinieku villa Hammāmetā ir izlaupīta un nopostīta. Nemiernieki īpaši vērsušies pret Ben Alī otrās sievas Leilas Trablesi radiniekiem. Imeds Trabelsi miris slimnīcā pēc tam kad ticis sadurts. Viņš bijis LaGuletas pašvaldības vadītājs. Tiek uzskatīts, ka Trabelsi ģimene kļuvusi tik ietekmīga, ka kontrolējusi teju pusi valsts ekonomikas. Tas atklājies arī bijušā ASV vēstnieka ziņojumā, ko publicējusi Wikileaks un kas palielinājis iedzīvotāju neapmierinātību. Tiek uzskatīts, ka Leila pašlaik atrodas nevis pie vīra Saudi Arābija, bet devusies uz Dubaju, kurā labi orientējas, jo bieži uz turieni devusies šopingos. Tiek uzskatīts, ka Zīne Ben Alī ir atsvešinājies gan no varas, gan savas partijas un daudzas lietas bīdījusi otrā sieva Leila, kura ir 20 gadus jaunāka, nāk no necilas ģimenes, pēc profesijas ir friziere. Par viņu uzrakstīta grāmata Kartāgas Reģente. Trasbelsi ģimenes mērķis bijis netraucēti plaukt un zelt Ben Alī varas ēnā. Tā kā prese piederējusi minētajai ģimenei, nemieros lielu lomu spēlējis internets un konkrēti Facebook. Tā ceturtdien parādījies aicinājums graut Trabelsi piederošos īpašumus Hammāmetā, ko dienas laikā jaunieši arī īstenojuši, nesaudzējot arī bankas un veikalus. Vakarā pa TV uzstājies Ben Ali, kurš solījis atjaunot interneta brīvību, atbrīvot apcietinātos demonstrasntus, atbrīvot no amata iekšlietu ministru, atkāpties pēc 2014 utml un daļa šo runu sveikuši ar ovācijām, tomēr plašu uzticību viņam nav izdevies atgūt un piektdien nemieri turpinājušies un Ben Ali nododot varu premjeram, valsti pameta, tomēr vara dienas laikā vēlreiz mainījās, jo pēc konstitūcijas tā pienācās apakšpalātas spīkeram, kurš paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas notiks pēc 60 dienām. Pastāv bažas, ka sekulārajā Tunisijas sabiedrībā ietekmi var iegūt islāma fundamentālisti. Pats Ben Alī pie vara nāca pēc tam, kad Alžīrija un Itālija bažījās, ka iepriekšējais prezidents Burgība nespēj nodrošināt Alžīrijas-Itālijas gāzes vada drošību no fundamentālistiem. Islāma loma Tunisijā Ben Alī laikā tikusi minimizēta, bet tagad tas var manīties un ieraut visu Ziemeļāfriku nestabilitātes virpulī.

F-18 avārija

vvin — Sun, 25 Jul 2010 12:35:20 +0000

CF-18 crash

Kanādā Albertas provincē gatavojoties aviācijas izstādei nokrīt kara iznīcinātājs CF-18 Hornet (uz F-18 bāzes). Pilots pēdējā brīdī paspēj katapultēties un paliek sveiks un vesels. Nesen Kanāda paziņoja, ka plāno aizstāt CF-18 ar F-35.

Valis uzbrūk jahtai

vvin — Thu, 22 Jul 2010 06:57:30 +0000

Dienvidāfrikā valis pēkšņi uzleca uz jahtas. Jahtu, protams, sabojāja. Par laimi ne cilvēki, ne valis necieta.

Pazūd Kaupo

vvin — Sat, 13 Feb 2010 10:12:41 +0000

Uz 38. dienvidu paralēles starp Āfriku un Austrāliju Indijas okeānā pazūd katamārāns Kaupo ar kapteini Popovu (attēlā), viņa sievu Timofejevu (kas sarakstījusi grāmatu par iepriekšējo ceļojumu apkārt pasaulei) un jahtas idejiskā tēva un bijušā kapteiņa Valda G.G. dēlu Aigaru.

Olimpiskais ugunskurs

vvin — Sat, 13 Feb 2010 09:40:53 +0000

Vankūverā tika aizdedzināts olimtiskais ugunskurs, kurš aizdedzināja olimpisko lāpu, tomēr viena ugunskura pagale neaizdegās. Šāds negadījums atklāšanas ceremonijā notiek pirmoreiz. Īsi pirms atklāšanas kamaniņu trasē bojā gāja kāds gruzīnu kamaniņu braucējs. Notikims nav gājis secen arī atklāšanas ceremonijai.

Ņevas ekspresis

vvin — Wed, 02 Dec 2009 13:42:36 +0000

Piektdienas vakarā plkst. 21.30 pēc vietējā laika, iespējams, tika uzspridzināts pasažieru vilciens, kurš brauca no Maskavas uz Pēterpili. Tas noticis gandrīz uz Tveras un Novgorodas apgabalu robežas 25 km no pilsētiņas Bologoje Tveras apgabalā netālu no kādas Hmeļovkas sādžas 285tajā sliežu km no P-Pils. Vienreiz 2007.g. jau minētais vilciens ticis spridzināts, bet toreiz izticis bez upuriem. Šoreiz pēdējie divi vagoni noskrējuši no sliedēm, viens no tiem apgāzies, tajā visvairāk upuru. Kopā 26 mirušie, ap simts cilvēkiem dažādas traumas, dažiem smagas. Miruši arī vairāki ietekmīgi cilvēki. Daudzus cilvēkus būtu bijis iespējams glābt, ja tiktu sniegta savlaicīga palīdzība. Visvairāk cietušie vagoni atdalījušies no sastāva un atpalikuši 1,5 km. Kamēr pārējie attapušies, kas par lietu, kamēr kāds iedomājies aizskriet līdz trūkstošajiem vagoniem un tad ziņot par nelaimi, pagājušas minūtes 40. Tomēr traģēdijas apmērus pārējie pasažieri apjautuši tikai pēc pāris stundām, un tikai 23.30 sākuši celt trauksmi, aicināt palīgā vīriešus, meklējuši ārstus un medikamentus, bet tādu nav bijis. Nav bijušas pat aptieciņas un baterijas. Gādājuši segas. Lai gan vilciens avarējis uz pašas Novgorodas apgabala robežas, tomēr tas noticis Tveras apgabalā, tāpēc sākotnēji medicīniskā palīdzība no Novgorodas nav tikusi sniegta. Tikai 00.36 no tuvākās Tveras apgabala pilsētas Bologoje nosūtītas dažas pirmās medicīnas palīdzības brigādes, kuras līdz notikuma vietai braukušas vismaz 40 min., jo esot slikti ceļi. Vēl pēc stundas no Bologoje nosūtīti vairāki autobusi it kā pēc parastiem pasažieriem, bet tie uz slimnīcām veduši cietušos pasažierus, kuru atklājies visai daudz un tikai tad, pusdivos naktī sacelta vispārēja trauksme. Bija pagājušas jau 4 stundas. Daudzi pasažieri mira mokošā nāvē, citiem bezspēcīgiem pasažieriem uz rokām. Pārējo vagonu pasažieri nīka atlikušajos vagonos aukstumā un tumsā, līdz pusnaktī sāka celt paniku un 1 naktī beidzot tika padots kāds sastāvs, kurā cilvēki varēja ieiet apsildīties vismaz tamburos. Tā viņi nīka vairāk kā stundu līdz kāds vilciens viņus beidzot uzņēma un pret rītu nogādāja Pēterpilī. Sākumā tika ziņots, ka atrasta caurule, kas izraisījusi spridzekļa detonāciju zem lokomotīves, bet tā kā vilciens braucis ar ātrumu apt. 200 km/h vai 50 m/s, tad pēc inerces vilciens aiztraucies tālāk un tikai pēdējie trīs vagoni noskrējuši no sliedēm, no kuriem divi atdalījušies. Pēc tam ziņoja, ka lokomotīve tikai ierosinājusi detonāciju, bet tā faktiski nostrādājusi pēc dažām sekundēm, tāpēc sprādziens noticis zem trešā vagona no beigām, nevis zem lokomotīves. Vēl tika izteikta versija, ka sprādzienu izraisīja ar tālvadību, piem., pa mobilo telefonu un visbeidzot, daži anonīmi dzelzceļa darbinieki izteikuši versiju, kura ieguvusi samērā lielu rezonansi krievijas blogeros, ka nekāds sprādziens nemaz nav bijis, bet tas kas izklausījās pēc sprādziena patiesībā bija saspiesta gaisa izdalīšanās ar blīkšķi, kas notiek automātiski, ja atdalās vagoni (kāpēc?). No turienes arī radusies minētā detonatora truba (patiesībā automātiskās bremzes sastāvdaļa). Tiek pieļauts, ka īsi pirms Ņevas ekspreša braucošais vācu Siemens testa ātrvilciens vienkārši sabojājis sliedes, kas arī novedis pie avārijas. Arī sprādziena bedre, gluži kā meteorītam, īsti neatbilst priekšrakstiem, jo nav apaļa. Bet tā ir tika alternatīva versija. Vagoni būvēti Tveras rūpnīcā, bijuši komfortabli, bet bez spējas iziet kraštestus. Tas daudzu ciešanas būtiski palielinājis. MČS glābšanas helihopteri Mi8 atteikušies tumsā nosēsties svešā vietā, kaut gan pēc būtības vajadzējis atrast tikai pārdesmit kvadrātmetru lielu brīvu laukumu un to apgaismot. Reāla glābšanas operācija sākusies tikai pēc 2 naktī. Cilvēki dedzinājuši ugunskurus. Varenā MČS visai ilgstoši nav spējusi pat nodibināt normālus sakarus ar avārijas vietu. Neskatoties uz to, pa TV nemitīgi tiek reklamēti brašie glābēji, brašie vagonu pavadoņi (kas, lielākoties, bijuši visai bezpalīdzīgi) utt. Savukārt tiem vilcieniem, kas devās uz Pēterpili no Maskavas, neviens neziņoja par gaidāmajām problēmām, kad jau bija skaidrs par avāriju un gaidāmo kavēšanos. Cilvēkiem ceļā bija jāpavada 10 stundas ilgāk, kam viņi nebija sagatavojušies, trūka ēdiena un dzēriena, kaut arī dzelzceļš ziņojis, ka nodarbojies ar pasažieru barošanu, lielākā daļa nekādu jūtamu atbalstu neesot saņēmuši. Pirmie atbildību par terora aktu uzņēmušies krievu nacionālisti no Kombat18, bet krievi negrib reklamēt savus nacionālistus. Beidzot atbildību uzņēmies arī čečens Doku Umarovs, tā atvieglojot Rietumu mēdiju dzīvi, kuri visu laiku baumo, ka vainīgi esot islama ekstrēmisti. Jāsaka, ka minētais Umarovs uzņēmās atbildību arī par Sajānu-Šušenskas HES avāriju, citiem vārdiem viņš blefo. Vēl viens mistisks Artic Sea, šoreiz zem vārda Ņevas ekspresis nr.166.

Sapnis rudens rītā, izsapņots.

vvin — Fri, 20 Nov 2009 10:20:07 +0000

Eiropas Ūnijai jauns prezidents.

Varbūt bija tā, varbūt savādāk. Kādu rītu Vaira V-f. pamodās, piegāja pie loga, un nopūtās-atkal viens pelēks un neizteiksmīgs rudens rīts:( Ko varētu izdomāt, kā iekrāsot savu dzīvi? Viņa piesēdās pie sava datora un re, tavu brīnumu- e-pastā ienācis signāls no draugiem,- drīz tiks izvēlēts ES, jeb EU (Eiropas Ūnijas) prezidents. Čehijai beidzot, pēc Īrijas balsojuma, atlicis tikai padoties. Tagad Eiropai nepieciešams prezidents. Why not? Neba jau pa masonu ložas kanāliem, tomēr tika apzināti publiskie atbalstītāji. Latvijā tas būs premjers Dombrovskis, Lietuvā- prezidente Daļa Gribauskaite, Somijā- prezidente Tarja Halonena. Zviedrija kā EU prezidējošā valsts būtu labs atbalstītājs un kaut ko tur arī izdevās atrast, piem., lielo avīzi Dagens nyheter un eirokomisāri Valstrēmu. Bet vai ar to pietiks? Nē, tāpēc jāizspēlē arī sieviešu kārts! Iesaistās EK komisāres un EP viceprezidente. Intervija angļu lielajai presei- The Times. Tas nav maz. Diemžēl, par vēlu. Šī loža nespēj ietekmēt Eiropas lielos procesus, pie tam viss ir jau sen izlmets. Vahn Rohm-Poj, no skata švauksts, haiku rakstītājs, blogeris, flāms, kristīgais demokrāts, EU politiskais pigmejs- tieši viņš būs jaunais EU prezidents. Nikolass Sarkozijs viņu atbalsta, jo viņš Briselē prot sadzīvot ar franciski runājošiem valoņiem. Angela Merķele arī, jo viņš ir kristīgais demokrāts kā viņa. Kāpēc viņai atbalstīt pašpārliecināto Vairu? Kāpēc lai nostātos kāda ēnā? Vai ūdensgalva Reinfelds iebildīs pret labējo kandidātu, pats būdams labējais kreiso sveju sabiedrībā? Ak, gāja runa par sievietēm? Lūdzu. Neizteiksmīgā angļu baronese Katija Ashton būs van Rompuy vietniece. Aiz spēcīgajiem (savā ziņā) holandiešu un luksenburgiešu premjeriem Balkanendi un Junkeru un no konteksta izrautā Blēra (kam, piedevām ir sava Eiropas politika), kā nākamā BBC sarakstā nāk V.V-f.. Neviens par viņu Eiropā nesmejas. Tikai krievi un, nu jā, latvieši no padumjā gala. Tomēr viņai nav izredžu. Jau pašā sākumā.

Īsa, bet nozīmīga tikšanās

vvin — Wed, 11 Nov 2009 21:05:28 +0000

Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienu atzīmējot.
No president.lv mājas lapas, pēc nelielas meklēšanas.

8. novembrī, ierodoties Berlīnē, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Igaunijas Valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu (Thoomas Hendrik Ilves) un ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni (Hillary Clinton).

No ASV Valsts departamenta mājas lapas.
Trilateral Meeting with Estonia and Latvia

SECRETARY CLINTON: Well, I am delighted to have this opportunity to meet with the presidents of two countries with which the United States has long historical, familial, political ties. And I look forward to hearing from each of them about what is happening in Estonia and Latvia, and how the United States can broaden and deepen our relationship.
PRESIDENT ILVES: Yes, so it is old friends getting together again.
PRESIDENT ZATLERS: I agree that it is a very important occasion. We are meeting here in Berlin, and (inaudible) turning point in our history and also a turning part for democracy in the eastern part of Europe. It is very important that we are all together today here in Berlin, saying that nothing is going to change (inaudible) future for a better Europe, for a better America. SECRETARY CLINTON: Indeed. Thank you. Thank you all.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī. Helsinki 86 ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika 1987. gada 14. jūnijā, 1988. gada 8. oktobrī darbu sāka Latvijas Tautas frontes 1. kongress. Klintone izrādīja godu Baltijas valstīm, kuras ierosināja procesus, kas noveda pie mūra krišanas. Neviens Latvijā par to nerunā, jo visi ir aizņemti ar savas Valsts nievāšanu. Pasaulei par to nav lielas daļas- neviens neciena to, kurš neciena sevi, tāpēc paldies Klintonei par šo īso tikšanās mirkli! Tomēr rodas iespaids, ka abi prezidenti nebija īsti gatavi Klintonei pastāstīt kā mums iet, uzturot normālu sarunu, tā vietā atbildot ar vispārīgām frāzēm. Žēl. Zatlers nav valstvīrs, viņš ir ķirurgs, kurš ievēlēts bez nepieciešamības aizstāvēt savus politiskos uzskatus, ja viņam tādi būtu. Politiski ļoti nenobriedusi nācija, kas tā vēl vairāk apdraud savu pastāvēšanu.

Klauns kosmosā

vvin — Sun, 11 Oct 2009 09:30:44 +0000

Klauns miljardieris Gijs (Guy) Laliberte no Kanādas samaksājis 35 miljonus dolāru amerikāņu firmai Space Adventures, kura noorganizējusi viņa kosmosa ceļojumu uz Starptautisko Kosmosa Staciju. Kā šādos gadījumos ierasts, pacelšanās un nolaišanās notikusi ar kosmosa kuģi Sojuz TMA. Viņš esot pēc kārtas septītais kosmosa tūrists, viņa vecums 50 gadi. Kosmosā klauns pavadījis 11 dienas un šonakt laimīgi nolaidies Kazahstānas stepē. Klauns savu ceļojumu nosaucis par poētiski sociālo misiju, vēloties pievērst pasaules uzmanību tīra dzeramā ūdens pieejamības problēmām. Piektdienas vakarā esot notikusi uzstāšanās par minēto tēmu, kurā 14 pilsētās dažādās pasaules vietās piedalījušies Als Gors, Šakira, U2, Pīters Gabriēls un citi. Viņa Saules cirka Cirque du Soleil akrobāti uzstājušies Monreālā un Lasvegasā. Klauns saka, ka viņa piedzīvojums bijis iztērētās naudas vērts. Orbītā viņam līdzi bijuši deviņi klauna deguni, bet kosmosa ceļojums bijusi ne tikai sociālā misija, tas bijis arī klauna personiskā sapņa piepildījums.