You are currently browsing the category archive for the ‘ekonomika’ category.
Sākumā par Fliku bija ļoti pozitīvs iespaids, taču tagad viņš šo iespaidu ir pamatīgi sabojājis. Vispirms pavasarī parādījās ziņas par to, ka Fliks saņem turpat 30 tūkstošus latu lielu algu (kopā ar prēmijām) mēnesī un nemaksā nodokļus. Manis pēc viņš var saņemt kaut vai 300 tūkst. mēnesī, bet nevajag tā rīkoties ar nodokļiem, esot tādā amatā. Bez tam, tā kā airBaltic strādā ar zaudējumiem (30 milj. gadā), lielākajam akcionāram, Latvijai, dividendes, protams nepienākas, bet pienākas sniegt atbalstu. Tajā pat laikā tas netraucē Fliku nicīgi izteikties par šo valsti. Tagad atklājies, lai nebutu jāmaksā soc. nodoklis, piloti nodokļus maksā Kiprai.
Kas tad ir šis Fliks? Vācietis no Hamburgas apkārtnes, strādājis par sīku ierēdni Vācijā un Berlīnes operas tehniskajā administrācijā, 30 gadu vecumā, sava tēva paspārnē, uzdīdzis Latvijā un sācis veidot strauju karjeru. Gluži kā tie ziemeļvācieši 13.gs. tikai apguvis latviešu valodu. Tā vietā, lai viņam uzliktu iemauktus, Gerhards (pirms tam Šlesers, tad Naglis) viņu atbalsta. Manis pēc. Un man nav žēl, ka Naglis tagad nokrāsojis takšus airBaltic krāsā, bet noteikumus vajag ievērot visiem un noteikumu tiesnesei Temīdai jābūt aklai vai tur Fliks vai kas. Gerhards mainīs noteikumus visiem, lai būtu labi Flikam? Manis pēc, kaut vai tā, ja tur kas labs sanāks, tomēr neesmu par to pārāk drošs.
Saites:
Raksti Dienā Divi Fliki
Labāk atalgotās amatpersonas
valdības ieguldījumi airBaltic
Mortens Hansens atkal flikēts
db Flika vāvuļosāna
CNN parādīja sižetu, kurā pekinieši priecājas, jo ir noticis kas īpašs, viņu debesis kļuvušas zilas! Gandrīz nebeidzamā smoga dūmaka ir atkāpusies un beidzot viņi var redzēt sauli dzeltenu, mākoņus baltus un debesis zilas. Kā kādā futūriskā filmā. Man tas likās piefiksēšanas vērts. Tomēr zilas debesis nenozīmējot, ka gaisa kvalitāte ir laba, tā joprojām esot pietiekami slikta. Bez tam, zilas debesis var arī nebūt laba zīme, tā liecinot par Ķīnas ekonomikas lejupslīdi. Tomēr ķīnieši esot investējuši simtiem miljonu dolāru Pekinas gaisa kvalitātes uzlabošanā, esot sastādīti koki, pārvietotas rūpnīcas, palielināta metro kapacitāte, ierobežota transporta plūsma uc. Daudzas rūpnīcas esot apstādīnātas tikai uz olimpiādes laiku, tomēr darbu nav atjaunojušas, jo pēc to produkcijas pazudis pieprasījums vispirms ASV, tad Eiropā un visbeidzot Japānā. Kas notiks ar debesīm, kad ekonomika atjaunosies, uzdod jautājumu CNN. Šeit minētais raksts un sižets Blue skies over Beijing; China business in the red?
Gan Eiropadome, gan Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu komiteja paudušas atbalstu starptautiskā aizdevuma otrās summas – 1.2 miljardu eiro izsniegšanai Latvijai. Atliek sagatavot attiecīgu Eiropas Komisijas lēmumu par aizdevumu, kuru plānots pieņemt nākamajā nedēļā, šodien raksta Latvijas Banka. Tātad Latvija naudu saņems. Kā zināms, Godmanis panāca vienošanos par 7.5 miljardu eiro lielu aizdevumu. Pag.g. beigās Latvija no SVF saņēma 600 milj., bet šogad no Eiropas Komisijas 1 miljardu eiro. Vēl šajā kvartālā plānots saņemt pa 200 milj. eiro no SVF un Pasaules bankas (kas visdrīzāk arī notikšot). Godmaņa valdības izstrādātais budžets 2009.gadam noteica 5.1 miljardus latu izdevumus un 4.4 miljardus ieņēmumu. Dombrovska valdība samazinājusi izdevumus par aptuveni 560 miljoniem, bet arī ieņēmumu prognozi pazemināja līdz 3.98 miljardiem. Konsolidētā budžeta ieņēmumi 2008. gadā bijuši 4.677 miljardi latu, bet izdevumi 5.106 miljardi latu, deficīts 429 miljoni latu.
Igaunijas budžets šogad tiekot plānots šādi: izdevumi 4.01 miljardi latu, ieņēmumi – 3.8 miljardi latu. Šodien Delfi raksta, ka Igaunijai 2007 (2008?) gadā budžeta izdevumi veidojuši 3.5 miljardus latu, bet ieņēmumi 3.7 miljardus latu. Un vēl viņi raksta, ka nākamgad Igaunijas budžets tikšot samazināts par apt. 200 milj. latu, bet jau no š.g. 1. jūlija tiekot palielināts PVN un akcīzes nodoklis, savukārt samazināti valsts apmaksātie slimības lapu pabalsti.
Lietuvā 2008.gada nogalē 2009.gada budžeta izdevumu daļa tikusi plānota 5.72 miljardi latu (par 325 miljoniem latu vairāk nekā 2008.g.) Ienākumu daļa 5.18 miljardi latu (no tiem 1.07 miljardi latu Eiropas Savienības palīdzība). Nezinu, kāda tur ir situācija šobrīd.
p.s. Latvijas budžeta deficīta segšanai paredzēta aptuveni trešdaļa no visa starptautiskā aizņēmuma, bet lielākā daļa no EK tikko piešķirtajiem 1.2 miljardiem eiro
p.p.s. pēc Valsts kases datiem 2009.g. pirmajos piecos mēnešos konsolidētā budžeta deficīts bija 395 milj. lati, ieņēmumi apt. 1.7 miljardi, izdevumi apt. 2.1 miljardi, maija mēnesī ieņēmumi 457 milj., izdevumi 419.milj. Godmanis nesen bij teicis, ka Valts kasei vienkārši nav kur aizņemties trūkstošo naudu, jo visu nosmeļ lielās valstis, tā tikko redzēju pa France 24, ka arī viņiem Francijā ir liels budžeta deficīts un to plānots palielināt, tika pieminēts, ka Anglijai tas ir vispāāār…, kā arī tikko pa krievu kanālu Kudrins (kas no Dobeles) teica, ka arī viņiem nākamgad būs budžeta deficīts, tikai vēl nezin, cik liels, nemaz nerunājot par Ameriku (tomēr amerikāņiem naudu vēl aizdod).
Šodien Maskavu apmeklējis Norvēģijas premjers Jens Stoltenbergs. Starp citu, viņš bijis arī Rīgā un man palika iespaids, ka viņš palika viens un nesaprasts. Tas tā. Šovakar pa RBC dzirdēju, ka viņš it kā teicis, ka Norvēģija un Krievija ir Ziemeļzemes utt. Man likās svarīgi noskaidrot, vai tas ir tiesa, jo Ziemeļzemes skaitās Skandināvija (t.sk. Islande) plus Somija (nu jā, mēs un visvairāk Igaunija arī gribētu būt Ziemeļzemes). Protams, nē! Izrādījās, ka to teicis Medveģevs. Komersanta rakstu citē visi (ārzemju un krievu) mēdiji un nezin kāpēc krievu RBC ir kaut ko saujaucis. Jautājums ir par Štokmana gāzes atradņu apgūšanu un Arktiskajām atradnēm vispār. Norvēģija (ar 4,5 milj. pret Krievijas 143 milj.) viengā ir NATO un tam ir svars, jo savādāk Stoltenbergs jau būtu samīdīts.
Verdi opera Nabuko ir par Babilobijas valdnieku Nebukadnecaru, kurš iekaroja Jeruzālemi un aizveda jūdus Bābeles gūstā. Viņa vārdā nosauktais Nabucco gāzesvads domāts kā Eiropas atraisīšanās no Krievijas gāzes piegāžu gūsta. 25. martā Maskavā bija ieradies Turkmēnijas monarhs (vai kā tur viņu sauc) Gurbanguli Berdimuhomedovs. Tika parakstītas veselas 11 vienošanās un līgumi, izņemot paša galvenā, Rietumu-Austrumu gāzesvada celtniecības līguma. Bet tieši Piekaspijas gāzesvada celtniecības līgums bija visvairāk nepieciešams Krievijai. Tas būtu Kaspijas jūru apejošs gāzes cauruļvads, kurš ietu 500 km pa Turkmēnijas un 1200 km pa Kazahijas teritorijām uz Krieviju un tālāk cauri Ukrainai uz Eiropu. Pašlaik Krievija saņem 50 miljardus m3 gāzes no Turkmēnijas gadā. Pēc jaunā gāzesvada ieviešanas tā saņemtu papildus vēl 30 miljardus m3 gadā. 10- 30 miljardi kubikmetri gāzes no Turkmēnijas ir tas daudzums, ar kuru rēķinās Eiropa, attīstot Nabuko projektu, kurš ietu uz Eiropu no Azerbaidžānas, pa Gruzijas un Turcijas teritorijām. Turkmenistātas iesaistīšanās Nabuko ir sāpīgs stratēģisks zaudējums Krievijai.
Zvanot uz TV veiksmes spēlēm, Latvijas iedzīvotāji pērn tērējuši 1,5 miljonus latus, šodien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”. Vairāk Dienā.
Tas, manuprāt, ir nožēlojami. Tāpat kā risināt krustvārdu mīklas, vai lasīt vieglu literatūru. Ja tu neiztrē naudu, tad iztērē laiku, kuru būtu varējis izmantot daudz lietderīgāk un kas tev vēlāk būtu nesis dividendes. Es nezinu, vai 1,5 miljoni ir daudz, vai maz? Man liekas, ka tomēr daudz, jo bez tam ir vēl daudz citu veidu, kā bezjēdzīgi izšķiest resursus un kas arī tiek praktizēts. Nu jā, arī laimestos vinnēti 575 tūkstoši un tomēr, es neuzskatu, ka tas ir veids kā pelnīt. Man liekas, ka tas ir grēks un tie grēcinieki ir lielākoties tie bļauri, kuriem viss slikti. Degs viņi ellē:P Vēl jo vairāk, ka tā viņi uzņem savu garīgo maizi.
Bertolts Fliks devis komercķīlu Krājbankai par 28,2 miljoniem latu. Un tagad pats interesantākais. Ķīlas nodrošinājums tagadnes un nākotnes manta, vērtspapīri. Tiek pieļauts, ka B.Fliks varētu būt izkārtne patiesajiem darījuma veicējiem un bankas finansējums nav kredīts klasiskajā izpratnē, šodien raksta Diena.
Te jāatceras, Krājbanku nopirku leišu Snoras, kuras īpašnieki, savukārt, ir no Maskavas un uz vienu no tiem nesen tika šauts. Turpinot citēt Dienu: Tas nenozīmē, ka banka deva tik lielu kredītu — parasti ķīlu lielums tiek uzrādīts lielāks nekā kredīts. Starp ķīlas dokumentiem minēts aizdevuma līgums par 20,2 miljoniem eiro, kas ir tuvu SAS minētajai akciju cenai — nedaudz vairāk kā 14 milj. latu. airBaltic sadarbība ar Krājbanku ir ļoti dziļa, jo decembrī airBaltic meitasuzņēmums, ko savulaik izveidoja lidojumiem austrumu virzienā, Krājbankā jau aizņēmās, dodot ķīlu par gandrīz 9 milj. latu. Redzēsim, kas no tā iznāks. Fliks, kā vienmēr, neko nekomentē.
Dienvidanglijā notiek G-20 finašu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās. Tajā pilnīgi negaidīti iezīmējās pretrunas starp ASV un lielajām Eiropas valstīm (Franciju un Vāciju) par globālās krīzes risināšanas veidiem. ASV vēlas stimulēt ekonomiku, pludinot tajā naudu, bet Eiropa uzskata, ka nauda ir iepludināta pietiekoši daudz un nebūtu prātīgi to turpināt darīt uz budžetu deficīta palielināšanas rēķina, bet labāk būtu pievērsties finanšu disciplīnai, piemēram, stingrāk kontrolēt pensiju investīciju fondus, kam savukārt iebilst ASV. G-20 augstākā līmeņa sanāksme notiks Londonā 2. aprīlī, kad valstu vadītājiem vajadzēs nonākt pie kaut kādas vienošanās.
Interesanti, ka pēdējā laikā mēdiju uzmanība ir pievērsta ar G-20, nevis ar G-8 saistītajām aktivitātēm, kā tas bija iepriekš. Te nevilšus nāk prātā MakKeins un viņa vēlēšanās G-8 likvidēt, atskoties no Krievijas un atgriežoties pie G-7. Citi, savukārt, ieteica grupu paplašināt. Atceros, kad pagājušo vasar notika G-8 sanāksme Japānā, krievi ļoti lielīja Medveģevu, kuru Bušs pat bija nosaucis par gudru puiku. Tomēr pēc tam nāca Buša lielā vilšanās. Viņš ar Medveģevu personīgi bija vienojies, ka Zimbabvei tiks uzlikts ieroču embargo, bet ANO sēdē Krievija šim lēmumam uzlika veto. Tas amerikāņiem pavisam skaidri parādīja, ka Medveģevs neko nekontrolē, bet tā kā G-8 noteicošā loma ir valstu vadītājiem, tad turpmāk, liekas, visa uzmanība tiek pievērsta G-20. G-8 gan nevaid miris.
Lai vai kā, Kudrins, kas rodom no Dobeles, bija uz Angliju aizbraucis un teica, ka atbalstot Eirpoas, ne ASV nostāju. Un ko gan viņš citu būtu teicis:)
787 nav Boeing 787 Dreamliner, bet gan $787 billion economic recovery package. Pirms tam tika minēti vairāki skaitļi, bet apstāšanās notika pie šī. Nu ko, nav slikti, man patīk šī kombinācija:) latviski tas būtu 438 miljardi latu. Nē, skaitļiem vairs nav tas skanējums. It kā tam būtu kāda nozīme:) Nu labi, Sudraba šodien teica, ka Latvijas valdības samazināšana nevar būt forma bez satura un es viņai piekrītu.
Varbūt apskatīties, kāds saturs ir 787. Tātad: nodokļu samazinājums veido 36% no kopējās tajā ietvertās summas, bet valdības izdevumi – 64%,tādejādi stimulēšanas plāna īstenošana nākamā gada budžeta deficītu palielinās gandrīz par 400 miljardiem dolāru. Aptuveni 500 miljardi dolāru tiks atvēlēti valdības investīcijām un sociālajām programmām. Tostarp gandrīz 54 miljardi dolāru tiks atvēlēti štatu budžetu deficītu segšanai un skolu modernizācijai, 27,5 miljardi – ceļu būvniecībai, 8,4 miljardi – sabiedriskajam transportam, bet 9,3 miljardi – ātrgaitas dzelzceļam “Amtrak”. Savukārt 287 miljardus lielā nodokļu samazināšana cita starpā ietver nodokļu atlaides, lai veicinātu mājokļu un automašīnu pārdošanu, kā arī uzņēmumu peļņas nodokļa atlaides. Plāns varētu palīdzēt saglabāt vai radīt no jauna 3,5 miljonus darbavietu (pēc financenet).
Vakar CNN vēroju tiešās uzstāšanās no Denveras. Patika draudzīgā un nepiespiestā gaisotne. Baidens teica, ka nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka ja cilvēkiem nebūs darbs, tad viņi nevarēs tērēt un tā ietekmē darbu zaudēs citi un šī apburtā loka rezultātā ekonomika pasliktināsies vēl vairāk, tāpēc vispirmām kārtām jārada darbs. Bet ne jebkurš. Darbs tādos sektoros kā tā saucamā zaļā enerģija un infrasturktūras modernizēšana. Obama personīgi pateicās Kolorado senatoriem esošajiem un bijušajiem, Kongresa pārstāvjiiem no Kolorado pavalsts, ekonomistiem un citiem. Viņš plānu salīdzināja ar Kenedija plānu Mēnes apgūšnai, kas ir bijis vēsturski nozīmīgs pagrieziena punkts. Viņš teica, ka amerikāņi nevis pakļaujas liktenim, bet ar savu rīcību savu likteni nopelna. Ka mūsdienu jautājumus nevar risināt ar vakardienas metodēm. Ka Dakotās tiks uzstādīti vēja ģeneratori, bet Ņūmeksikā saules baterijas, uz kuriem tiks aizvilkti elektrības kabeļi. Ka uz sabiedrisko ēku jumtiem būs fotoelementi, jeb saules baterijas un pašas ēkas tiks pārsiltinātas, ka nauda tiks dota skolotājiem un ugunsdzēsējiem, ka viņi(valdība) rūpēsies par vidusslāni un vēl viņš nodarbojās ar suģestiju un pašsuģstiju, laikam lai nekristu depresijā, jo stāvoklis ir kritisks, piemēram, bezdarbs palielinās lieliem soļiem, palielinās arī to skaits, kuri nevar nopirkt sev veselības apdrošināšanu vai pat sūtīt bērnus skolā. Un vēl viņš teica, ka Amerikas lejupslīde ir daudz lēnāka, nekā Eiropā vai Japānā (kuru lejupslīdē vērojama sliktā Amerikas ietekme). Tāpēc atbildība vēl jo lielāka. Lai gan es nefanoju par Obamu, viņa darbības uzskatāms rezultāts ir pirmais vilcienu sastāvs ar konteineriem Rīgas ostā, kurš tiks nosūtīts uz Afganistānu. Redzēsim kas no tā visa kas sanāks..
Saites uz CNN:
Stimulus: What’s in it for businesses
How stimulus will help your state
