Kaut kur pa ausu galam dzirdēju, ka Satiksmes ministrs Uldis Augulis turpina veikt izmaiņas lielāko valsts uzņēmumu valdēs. Piektdien (14.01) VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdēs apstiprināti jauni valdes locekļi. Starptautiskās lidostas Rīga vadībā kā jaunu valdes locekli apstiprināja ZZS pārstāvi Ilonu Līci. I.Eida skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai uzlabotu lidostas Rīga uzņēmuma saimniecisko darbību. Radās vēlēšanās noskaidrot, kas ir minētā būtne. Ilona meitas uzvārdā Rimdenoka 1988. gadā Dubultu poliklīnikā 16. gadu vecumā iepazinusies ar 75 gadus veco Anatolu Imermani, kurš mēdzis teikt: „Sieviete ir līdz sešpadsmit. Pēc tam ir tikai pienākums” Bezkaunīgajam bohēmietim Imermanim nekad nav bijis problēmu iepazīties ar jaunām meitenēm, un nereti tās bija īslaicīgas attiecības, taču Ronja, kā viņš sauca Ilonu, vecajam vīram bija iekritusi dziļi sirdī. Viņai veltīts arī ierobežotā tirāžā iznākušais Anatola Imermaņa dzejas krājums „Divdesmit viena reize Ronija” Astoņdesmit gadu vecumā izteikto bildinājumu Ilona gan atraidīja. Tomēr ne velti viņš Ilonai novēlēja visu savu mantu, ieskaitot dzīvokli specprojekta mājā Pērnavas ielā, kur līdz tam dzīvojis Maestro Raimonds Pauls un vēlāk dzejnieks Jānis Peters. !994. gada nogalē viņa piedalījusies grāmatas Autogrāfs prezentācijā kā līdzautore, rakstnieka privātsekretāre. Pieklājīgākie šo grāmatu vērtē kā pikantu un erotisku, citi atzīst, ka tā ir jēlas pornogrāfijas pilna. Grāmatas titullapu rotā Ilonas un Anatola Imermaņa paraksti, bet vēl interesantāka ir līdzās redzamā fotogrāfija. Tajā attēlota garmataina sieviete, kas demonstratīvi uzlikusi uz dīvāna rombotā zeķē tērptu kāju. Miglainajā bildē svārki nav saskatāmi, taču, ielūkojoties jaunietes sejā, jaušama visai pamatīga līdzība ar Līci. Zem bildes rakstīts: „Mani sauc Ilona. Es esmu tā, kas sarakstīja šo grāmatu kopā ar Anatolu.” Vēlākos gados Līce intervijās uzsvērusi, ka galvenā varoņa seksuālie piedzīvojumi bijuši Imermaņa fantāzijas, tomēr sakritību ar reālajiem abu dzīves faktiem ir mulsinoši daudz. Grāmatas galvenā varone ir Ronija – šādi Imermanis bija dēvējis Ilonu. Tāpat kā dzīvē Ronija pārraksta galvenā varoņa tekstus, interesējas par žurnālistiku. Vai arī Ilona bijusi tikpat maucīga, cik grāmatas Ronija, nezinātājiem atliek vienīgi minēt. Arī par šo citātu: „Noslēgumu rakstījām 1991. gada oktobrī (..). Vienā no savas kolekcijas pavairošanas retajiem starpbrīžiem Ronija saskaitļoja savus pielūdzējus. Kopā ar pielūdzējām sanāca nedaudz mazāk par pussimtu. Ņemot vērā, ka viņas seksuālā biogrāfija sākusies 1988. gadā, jāsaka: Cepuri nost!”
kopēts no kas jauns. Vēlāk Līce bijusi Emša padomniece un Ērika Jēkabsona biroja vadītāja un draudzene