Klauns miljardieris Gijs (Guy) Laliberte no Kanādas samaksājis 35 miljonus dolāru amerikāņu firmai Space Adventures, kura noorganizējusi viņa kosmosa ceļojumu uz Starptautisko Kosmosa Staciju. Kā šādos gadījumos ierasts, pacelšanās un nolaišanās notikusi ar kosmosa kuģi Sojuz TMA. Viņš esot pēc kārtas septītais kosmosa tūrists, viņa vecums 50 gadi. Kosmosā klauns pavadījis 11 dienas un šonakt laimīgi nolaidies Kazahstānas stepē. Klauns savu ceļojumu nosaucis par poētiski sociālo misiju, vēloties pievērst pasaules uzmanību tīra dzeramā ūdens pieejamības problēmām. Piektdienas vakarā esot notikusi uzstāšanās par minēto tēmu, kurā 14 pilsētās dažādās pasaules vietās piedalījušies Als Gors, Šakira, U2, Pīters Gabriēls un citi. Viņa Saules cirka Cirque du Soleil akrobāti uzstājušies Monreālā un Lasvegasā. Klauns saka, ka viņa piedzīvojums bijis iztērētās naudas vērts. Orbītā viņam līdzi bijuši deviņi klauna deguni, bet kosmosa ceļojums bijusi ne tikai sociālā misija, tas bijis arī klauna personiskā sapņa piepildījums.
Pārskats 17- 23 augusts. Dažas tēmas:
1. Tika izziņots, ka ASV jaunā vēstniece Latvijā būs Džūdita G.Gārbere. Pirms ierašanās Latvijā viņa tikusies ar Amerikas latviešiem. Neko daudz par minēto cilvēku uzzināt neizdevās, tikai sausi oficiālie biogrāfijas fakti. Ir vīrs un divi bērni. Dzimusi 1961.gadā Ņujorkā. Ieguvusi bakalaura grādu ārlietās (?) Džordžtaunas universitātē 1983.gadā. Ārlietu dienestā no 1984.gada.
2. Turpinājās mediju interese par Arctic Sea. Kuģa nolaupītāji seši kaimiņi no kāda Tallinas krievu mikrorajona un divi Latvijas krievi no Ropažu pagasta. Viens no tiem izskatās diezgan nopietns. Kuģa atrašanās koordinātes pēc Ragozina lūguma Rasmusenam, krievi saņem no NATO.
3. Sagadīšanās pēc vairāki mediji pacēla tumšās enerģijas problēmu.
Lai arī daudzi zinātnieki izmisīgi mēģina rast risinājumus, lai atbrīvotos no šī mistiskā spēka un dažkārt pārsteidzīgi izziņo panākumus, izskatās, ka ar to tomēr būs jārēķinās. Neesam mēs unikālā vietā Visumā, no kuras Visums liekas greizs. Visums izplešas, pie tam paātrināti un no tā mums nezibēgt.
4. Īsi pirms aviošova Maskavā, gaisā saskrienas divi krievu vitjazi. Ir bojāgājušais (pilots) un ievainotie (uz zemes).
vairāk
Pārskats 10-16 augusts. Daži notikumi pirms trim nedēļām
Vienreiz jau blogā rakstīju (febr.) par to kā sadūrās Iridium sakaru pavadonis ar vecu krievu militāro pavadoni ap 800 km virs Zemes. Tagad ziņās pavīdēja informācija, ka ISS, jeb starptautisko kosmosa staciju, pabaidīja 3 gadus vecas franču Ariane -5 raķetes atlūzas 19 m2 lielumā. ISS orbītas augstums apt. 350 km no Zemes. Savukārt, raķetes atlūzas lido pa ļoti ovālu orbītu, sasniedzot 32 000 km tās tālākajā punktā. NASA jau bij ievērojusi minētās atlūzas un novērtējusi sadursmes iespēju ar 0. Tomēr tā kļūdījusies aprēķinos, novērtējot attālumu. Bija paradzēts, ka atlūzas palidos garām ISS 4 km attālumā, bet tas notika 1,5 km attālumā (vakar ap 6 vakarā pēc Latvijas laika). Tajā laikā pie ISS bija pietauvojies šatls Discovery. ISS lido ar ātrumu 27,7 tūkst km stundā, apriņko Zemei 90 minūtēs, diennaktī tas notiek nepilnas 16 reizes. 19 000 atkritumi, kas lielāki par 10 cm, riņķo pa Zemes orbītu, dažkārt kaut ko apdraudot. ISS tādos gadījumos pastāv manevrēšanas iespējas, kas šoreiz gan netika izmantotas.
Pārskats 3-9 augusts.
Pārlūkoju, kas šovakar pazudīs no IE vēstures. Un tā pirms 3 nedēlām internetā lasīju:
1. Krievija veikusi raķetes Siņeva izmēģinājumus.
Tas nozīmē, ka ar raķeti Bulava ir lielas problēmas un faktiski tas ir liels solis atpakaļ. Bulava darbojas uz cieto degvielu, Siņeva uz šķidro, minētā raķete ir trīspakāpju, tās garums 15 metri, palaišanas svars 40 tonnas, tā tikusi palaista no zemūdenes Brjansk. Lai gan Siņevai ir vairākas priekšrocības attiecbā pret Bulavu, tā Bulava lido 8000, Siņeva 8300 km, Bulavas lietderīgais svars 1150 kg, Siņevas 2800 kg, tomēr Siņevu nevarētu pat palaist, lai to nepamanītu amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas (THAAD, AEGIS SM-3, NOCADE), kamēr Bulavas uzlabotā versija Bulava M gan it kā varētu palikt nepamanīta (?). Bulavai tikušas speciāli pielāgotas un pārbūvētas zemūdenes, tomēr tās atkal nāksies pārbūvēt Siņevai, ja Bulava tomēr nebūs izmantojama. Tas būšot ilgi un dārgi, turklāt raķetei, kura jau nepiedzimusi ir novecojusi.
Saites: Siņeva pret Bulavu I Siņeva vikipēdijā I Zemūdene Brjansk vikipēdijā I Bulavas lidojumi I Bulava vikipēdijā
2. Kāpēc Augusts nevis Septembris tiek saukts par augustu? Augusts Oktaviāns dzimis septembrī. Septembrī viņš pieveicis Antoniju un Kleopatru. Tomēr augusts viņam bijis ļoti svarīgs, jo viņam vajadzējis vesels gads, lai konsolidētu savu varu un Kleopatras galvaspilsētā Aleksandrijā parādītos kā Cēzars tieši 1. augustā. Kleopatrai no Cēzara bij dēls, Cezarions- mazais cēzariņš, tiešs Oktaviāna konkurents.
Avots: The Hannibal blog
3. Zemgaļu svētki Tērvetē
Dalībnieku daudzums pārsteidza. Citāts no Apollo: Senās Zemgales sirds Tērvete, kur pagātne pakāpusies trīs senajos pilskalnos un zem dižozoliem aprakti senču ieroči un dārgumi, nedēļas nogalē — 8. un 9. augustā — jau sesto reizi aicinās uz starptautisku pasākumu — Zemgaļu svētkiem. Šogad aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili, tāpēc svētkiem dots nosaukums «Nameiša atgriešanās».
Organizatora mājaslapa: lielķēniņš
Pāris vārdos.
Sākumā par Fliku bija ļoti pozitīvs iespaids, taču tagad viņš šo iespaidu ir pamatīgi sabojājis. Vispirms pavasarī parādījās ziņas par to, ka Fliks saņem turpat 30 tūkstošus latu lielu algu (kopā ar prēmijām) mēnesī un nemaksā nodokļus. Manis pēc viņš var saņemt kaut vai 300 tūkst. mēnesī, bet nevajag tā rīkoties ar nodokļiem, esot tādā amatā. Bez tam, tā kā airBaltic strādā ar zaudējumiem (30 milj. gadā), lielākajam akcionāram, Latvijai, dividendes, protams nepienākas, bet pienākas sniegt atbalstu. Tajā pat laikā tas netraucē Fliku nicīgi izteikties par šo valsti. Tagad atklājies, lai nebutu jāmaksā soc. nodoklis, piloti nodokļus maksā Kiprai.
Kas tad ir šis Fliks? Vācietis no Hamburgas apkārtnes, strādājis par sīku ierēdni Vācijā un Berlīnes operas tehniskajā administrācijā, 30 gadu vecumā, sava tēva paspārnē, uzdīdzis Latvijā un sācis veidot strauju karjeru. Gluži kā tie ziemeļvācieši 13.gs. tikai apguvis latviešu valodu. Tā vietā, lai viņam uzliktu iemauktus, Gerhards (pirms tam Šlesers, tad Naglis) viņu atbalsta. Manis pēc. Un man nav žēl, ka Naglis tagad nokrāsojis takšus airBaltic krāsā, bet noteikumus vajag ievērot visiem un noteikumu tiesnesei Temīdai jābūt aklai vai tur Fliks vai kas. Gerhards mainīs noteikumus visiem, lai būtu labi Flikam? Manis pēc, kaut vai tā, ja tur kas labs sanāks, tomēr neesmu par to pārāk drošs.
Saites:
Raksti Dienā Divi Fliki
Labāk atalgotās amatpersonas
valdības ieguldījumi airBaltic
Mortens Hansens atkal flikēts
db Flika vāvuļosāna
Pazudis kuģis. Pazīmes- garums ap 100 m, augstums 7 m, vidējā iegrime 6 m, platums aptuveni 17 m, ved zāģmateriālus, pēdējo reizi redzēts pie Anglijas krastiem 28. jūlijā, saucas Arctic Sea, apkalpe 15 Krievijas pilsoņi, atradās ceļā no Somijas uz Alžīriju. 12. augustā Krievijas prezidents uzdod Krievijas aizsardzības ministram to kuģi atrast, meklēšanā tiek iesaistītas zemūdenes, karakuģi, militārie satelīti, bet tas neizdodas, tajā pat laikā pienāk baumas, ka kuģis redzēts drīz še drīz tur, bet tās neapstiprinās.
31. jūlijā apollo.lv ziņoja, ka Baltijas jūrā uzdarbojoties pirāti, kas 24. jūlija naktā uzbrukuši, nja, minētajam kuģim. Pirāti uzdevušies par policistiem, piekāvuši un sasējuši apkalpi, pēc kāda laika no kuģa pazuduši, kuģis turpinājis ceļu. Kas ir ļoti interesanti, tūlīt varza ar Latvijas valsts nīdējiem sāk rakstīt komentāros, ka mēs tuvojoties Āfrikas līmenim, kur novesta tauta, nabaga zvejnieki utt., līdz man nācās norādīt tiem idiotiem, ka iet runa par Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem un Zviedrijas policijas trafaretiem.
Nedaudz redzēju pasaules ziņu izlaidumos ekspertu viedokļus, kuri uzskata, ka nav iespējams, ka sagadīšanās pēc vienam kuģim divas reizes Eiropā uzbrūk pirāti. Un kas vēl interesanti. Minētais kuģis jau vienreiz ticis nolaupīts. Tad tas saucies Anna Sierra. Pēc gada pirāti (vai kas) mēģinājuši kuģi legalizēt ar nosaukumu Arctic Sea, kas viņiem laikam arī izdevies. Reizē ar jauno nosaukumu tie vēlējušies reģistrēt arī nolaupīto cukura kravu, bet tas laikam nav izdevies. Un vēl, nav skaidrs, kas tagad īsti ir kuģa operators, firma no Helsinkiem vai Arhangeļskas.
Tikko ir parādījušās ziņas, ka Somijas policijas rīcībā ir informācija par pieprasīto izpirkuma maksu 1,5 milj. $, kura ir tieši tik liela, cik kuģa kravas vērtība- 6,7 tūkst m3 zāģmateriālu. Tātad izpirkums tiek prasīts drīzāk par kravu, nevis kuģi.
Šovakar ziņās pazibēja vairāki sižeti pēc kuriem man radās jautājums- vai tas ir normāli?
1. Vai ir normāli, ka ASV exprezidents Klintons dodas uz Phjenjaņu personīgi tikties ar Ziemeļkorejas diktatoru Kim Čen Iru, jeb Kim Džoniļu II, jeb Juriju Irsenoviču Kimu, lai pierunātu viņu atbrīvot ASV pavalstnieces, aziātu izcelsmes žurnālistes, kurām piespriesti milzīgi cietumsodi par neko? Bijušais sūtnis ANO Boltons teicis, ka ar teroristiem parasti nerunā, tomēr šoreiz runāšanas cena ir konkrētu sieviešu brīvība. Jautājums tomēr paliek atklāts.
What’s behind the former president’s “private” trip to North Korea?
2. Jautājums. Vai ir normāli, ka Pentagons publisko informāciju par divu Krievijas zemūdeņu atrašanos neitrālajos ūdeņos ASV austrumkrasta tuvumā. ASV publikā tiek sacelta zināma ažiotāža, bet krievi ir mērenā šokā, jo a) pēc definīcijas viņu zemūdenēm nevajadzētu tikt atklātām, b) ja arī tas ir noticis (ko var uzskatīt par militāru neveiksmi) tad šādus faktus parasti nepublisko. Tāpēc paceļas vairāki jautājumi- kāpēc krievu zemūdenes vispār ir tur, kā viņas varēja tikt atklātas, kāpēc tas ir publiskots, vai tas ir normāli?
Jāatzīmē, ka amerikāņi ir arī spējuši noteikt zemūdeņu veidu. Tās ir Ziemeļu flotē bāzētas zemūdenes, kuras pēc NATO klasifikācijas saucas Akula 2, bet pēc krievu projekts 971, jeb Ščuka-b, kuras ir 3 paaudzes zemūdenes ar kodoldzinējiem. Pavisam Ziemeļu flotē ir 6 tādas, bet Klusā okeāna flotē 4, kā arī bēdīgi slavenā izmēģinājumu stadijā esošā Ņerpa, kuru plānots nodot Indijai. 971 projekta zemūdenes nav spējīgas plaist ballistiskās raķetes ar kodolgalviņām, to maksimālais iegrimes dziļums 600 m.
Raksts: Podvodnij prokol. Un vēl, lai nesajuktu, jāpiezīmē, ka krievu flotē ir viena Akula klases stratēģiskā kodolzemūdene, kas pēc NATO klasifikācijas savukārt pieder Typhoon klasei.
3. Jautājums. Kā tas nākas, ka Putins atvaļinājuma laikā atkal puskails izklaidējas Tuvā un uzdāvina pirmajam pretimnācējam savu veco Šveices firmas Blancpain rokas pulksteni, kas patiesībā ir samērā jauns un dārgs (tā cena sākas no 5 tūkst. Ls). Pie tam, brauciens uz Tuvu noteikti neizmaksā lēti. Interesanti, ka žurnālisti ir noskaidrojuši, ka Putinam arī iepriekš uz rokas ir parādījušies dārgi pulksteņi, piemēram, kāds Patek Philippe firmas pulkstenis, kura cena ir 60 tūkst $ un cits šis firmas pulkstenis par 18 tūkst $, bez tam arī firmu A.Lange & Sohne un IWC padārgie ražojumi. Dienā šajā sakarā vien ievietots Letas sižets ķipa Puķins atvaļinājumā, kurā Putins parādīts kā kaut kāds Rembo.
Raksts: Vremja Puķina ušlo
4.Jautājums. Vai tas ir normāli, ka Latvijas krievi svin 5.augustu kā šīs teritorijas brīvprātīgu pievienošanu Krievijai 1940.gadā? Raksts: Segodnja denj vossoģineņija
Vakar, esot Spicē, nejauši dzirdēju Dmitrija Anatoļjeviča Medveģjeva apsveikumu učastņikam i gostjam konkursa populjarnoj muziki Novoja volna, t.i. nevis pašu apsveikumu, bet šo ievadu. Nemaz nezināju, ka Medveģjeva tēvam vārds Anatolijs, ka šo apsveikumu nolasījis Krievijas sūtnis Vešņakovs, ka zālē atradies Zatlers. Tas, ka tur atradušies Šlesers-Ušakovs, Haritonovs-Lavents utt. ir pats par sevi saprotams. Tātad Latvijas rusificēšana turpinās ar paša Kremļa svētību un kurš gan būtu šaubījies, vienīgi šī atklātība mazliet mulsina.
CNN parādīja sižetu, kurā pekinieši priecājas, jo ir noticis kas īpašs, viņu debesis kļuvušas zilas! Gandrīz nebeidzamā smoga dūmaka ir atkāpusies un beidzot viņi var redzēt sauli dzeltenu, mākoņus baltus un debesis zilas. Kā kādā futūriskā filmā. Man tas likās piefiksēšanas vērts. Tomēr zilas debesis nenozīmējot, ka gaisa kvalitāte ir laba, tā joprojām esot pietiekami slikta. Bez tam, zilas debesis var arī nebūt laba zīme, tā liecinot par Ķīnas ekonomikas lejupslīdi. Tomēr ķīnieši esot investējuši simtiem miljonu dolāru Pekinas gaisa kvalitātes uzlabošanā, esot sastādīti koki, pārvietotas rūpnīcas, palielināta metro kapacitāte, ierobežota transporta plūsma uc. Daudzas rūpnīcas esot apstādīnātas tikai uz olimpiādes laiku, tomēr darbu nav atjaunojušas, jo pēc to produkcijas pazudis pieprasījums vispirms ASV, tad Eiropā un visbeidzot Japānā. Kas notiks ar debesīm, kad ekonomika atjaunosies, uzdod jautājumu CNN. Šeit minētais raksts un sižets Blue skies over Beijing; China business in the red?
