Piektdienas vakarā plkst. 21.30 pēc vietējā laika, iespējams, tika uzspridzināts pasažieru vilciens, kurš brauca no Maskavas uz Pēterpili. Tas noticis gandrīz uz Tveras un Novgorodas apgabalu robežas 25 km no pilsētiņas Bologoje Tveras apgabalā netālu no kādas Hmeļovkas sādžas 285tajā sliežu km no P-Pils. Vienreiz 2007.g. jau minētais vilciens ticis spridzināts, bet toreiz izticis bez upuriem. Šoreiz pēdējie divi vagoni noskrējuši no sliedēm, viens no tiem apgāzies, tajā visvairāk upuru. Kopā 26 mirušie, ap simts cilvēkiem dažādas traumas, dažiem smagas. Miruši arī vairāki ietekmīgi cilvēki. Daudzus cilvēkus būtu bijis iespējams glābt, ja tiktu sniegta savlaicīga palīdzība. Visvairāk cietušie vagoni atdalījušies no sastāva un atpalikuši 1,5 km. Kamēr pārējie attapušies, kas par lietu, kamēr kāds iedomājies aizskriet līdz trūkstošajiem vagoniem un tad ziņot par nelaimi, pagājušas minūtes 40. Tomēr traģēdijas apmērus pārējie pasažieri apjautuši tikai pēc pāris stundām, un tikai 23.30 sākuši celt trauksmi, aicināt palīgā vīriešus, meklējuši ārstus un medikamentus, bet tādu nav bijis. Nav bijušas pat aptieciņas un baterijas. Gādājuši segas. Lai gan vilciens avarējis uz pašas Novgorodas apgabala robežas, tomēr tas noticis Tveras apgabalā, tāpēc sākotnēji medicīniskā palīdzība no Novgorodas nav tikusi sniegta. Tikai 00.36 no tuvākās Tveras apgabala pilsētas Bologoje nosūtītas dažas pirmās medicīnas palīdzības brigādes, kuras līdz notikuma vietai braukušas vismaz 40 min., jo esot slikti ceļi. Vēl pēc stundas no Bologoje nosūtīti vairāki autobusi it kā pēc parastiem pasažieriem, bet tie uz slimnīcām veduši cietušos pasažierus, kuru atklājies visai daudz un tikai tad, pusdivos naktī sacelta vispārēja trauksme. Bija pagājušas jau 4 stundas. Daudzi pasažieri mira mokošā nāvē, citiem bezspēcīgiem pasažieriem uz rokām. Pārējo vagonu pasažieri nīka atlikušajos vagonos aukstumā un tumsā, līdz pusnaktī sāka celt paniku un 1 naktī beidzot tika padots kāds sastāvs, kurā cilvēki varēja ieiet apsildīties vismaz tamburos. Tā viņi nīka vairāk kā stundu līdz kāds vilciens viņus beidzot uzņēma un pret rītu nogādāja Pēterpilī. Sākumā tika ziņots, ka atrasta caurule, kas izraisījusi spridzekļa detonāciju zem lokomotīves, bet tā kā vilciens braucis ar ātrumu apt. 200 km/h vai 50 m/s, tad pēc inerces vilciens aiztraucies tālāk un tikai pēdējie trīs vagoni noskrējuši no sliedēm, no kuriem divi atdalījušies. Pēc tam ziņoja, ka lokomotīve tikai ierosinājusi detonāciju, bet tā faktiski nostrādājusi pēc dažām sekundēm, tāpēc sprādziens noticis zem trešā vagona no beigām, nevis zem lokomotīves. Vēl tika izteikta versija, ka sprādzienu izraisīja ar tālvadību, piem., pa mobilo telefonu un visbeidzot, daži anonīmi dzelzceļa darbinieki izteikuši versiju, kura ieguvusi samērā lielu rezonansi krievijas blogeros, ka nekāds sprādziens nemaz nav bijis, bet tas kas izklausījās pēc sprādziena patiesībā bija saspiesta gaisa izdalīšanās ar blīkšķi, kas notiek automātiski, ja atdalās vagoni (kāpēc?). No turienes arī radusies minētā detonatora truba (patiesībā automātiskās bremzes sastāvdaļa). Tiek pieļauts, ka īsi pirms Ņevas ekspreša braucošais vācu Siemens testa ātrvilciens vienkārši sabojājis sliedes, kas arī novedis pie avārijas. Arī sprādziena bedre, gluži kā meteorītam, īsti neatbilst priekšrakstiem, jo nav apaļa. Bet tā ir tika alternatīva versija. Vagoni būvēti Tveras rūpnīcā, bijuši komfortabli, bet bez spējas iziet kraštestus. Tas daudzu ciešanas būtiski palielinājis. MČS glābšanas helihopteri Mi8 atteikušies tumsā nosēsties svešā vietā, kaut gan pēc būtības vajadzējis atrast tikai pārdesmit kvadrātmetru lielu brīvu laukumu un to apgaismot. Reāla glābšanas operācija sākusies tikai pēc 2 naktī. Cilvēki dedzinājuši ugunskurus. Varenā MČS visai ilgstoši nav spējusi pat nodibināt normālus sakarus ar avārijas vietu. Neskatoties uz to, pa TV nemitīgi tiek reklamēti brašie glābēji, brašie vagonu pavadoņi (kas, lielākoties, bijuši visai bezpalīdzīgi) utt. Savukārt tiem vilcieniem, kas devās uz Pēterpili no Maskavas, neviens neziņoja par gaidāmajām problēmām, kad jau bija skaidrs par avāriju un gaidāmo kavēšanos. Cilvēkiem ceļā bija jāpavada 10 stundas ilgāk, kam viņi nebija sagatavojušies, trūka ēdiena un dzēriena, kaut arī dzelzceļš ziņojis, ka nodarbojies ar pasažieru barošanu, lielākā daļa nekādu jūtamu atbalstu neesot saņēmuši. Pirmie atbildību par terora aktu uzņēmušies krievu nacionālisti no Kombat18, bet krievi negrib reklamēt savus nacionālistus. Beidzot atbildību uzņēmies arī čečens Doku Umarovs, tā atvieglojot Rietumu mēdiju dzīvi, kuri visu laiku baumo, ka vainīgi esot islama ekstrēmisti. Jāsaka, ka minētais Umarovs uzņēmās atbildību arī par Sajānu-Šušenskas HES avāriju, citiem vārdiem viņš blefo. Vēl viens mistisks Artic Sea, šoreiz zem vārda Ņevas ekspresis nr.166.
Eiropas Ūnijai jauns prezidents.
Varbūt bija tā, varbūt savādāk. Kādu rītu Vaira V-f. pamodās, piegāja pie loga, un nopūtās-atkal viens pelēks un neizteiksmīgs rudens rīts:( Ko varētu izdomāt, kā iekrāsot savu dzīvi? Viņa piesēdās pie sava datora un re, tavu brīnumu- e-pastā ienācis signāls no draugiem,- drīz tiks izvēlēts ES, jeb EU (Eiropas Ūnijas) prezidents. Čehijai beidzot, pēc Īrijas balsojuma, atlicis tikai padoties. Tagad Eiropai nepieciešams prezidents. Why not? Neba jau pa masonu ložas kanāliem, tomēr tika apzināti publiskie atbalstītāji. Latvijā tas būs premjers Dombrovskis, Lietuvā- prezidente Daļa Gribauskaite, Somijā- prezidente Tarja Halonena. Zviedrija kā EU prezidējošā valsts būtu labs atbalstītājs un kaut ko tur arī izdevās atrast, piem., lielo avīzi Dagens nyheter un eirokomisāri Valstrēmu. Bet vai ar to pietiks? Nē, tāpēc jāizspēlē arī sieviešu kārts! Iesaistās EK komisāres un EP viceprezidente. Intervija angļu lielajai presei- The Times. Tas nav maz. Diemžēl, par vēlu. tālāk
Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienu atzīmējot.
No president.lv mājas lapas, pēc nelielas meklēšanas.
8. novembrī, ierodoties Berlīnē, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Igaunijas Valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu (Thoomas Hendrik Ilves) un ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni (Hillary Clinton).
No ASV Valsts departamenta mājas lapas.
Trilateral Meeting with Estonia and Latvia
SECRETARY CLINTON: Well, I am delighted to have this opportunity to meet with the presidents of two countries with which the United States has long historical, familial, political ties. And I look forward to hearing from each of them about what is happening in Estonia and Latvia, and how the United States can broaden and deepen our relationship.
PRESIDENT ILVES: Yes, so it is old friends getting together again.
PRESIDENT ZATLERS: I agree that it is a very important occasion. We are meeting here in Berlin, and (inaudible) turning point in our history and also a turning part for democracy in the eastern part of Europe. It is very important that we are all together today here in Berlin, saying that nothing is going to change (inaudible) future for a better Europe, for a better America. SECRETARY CLINTON: Indeed. Thank you. Thank you all.
Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī. Helsinki 86 ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika 1987. gada 14. jūnijā, 1988. gada 8. oktobrī darbu sāka Latvijas Tautas frontes 1. kongress. Klintone izrādīja godu Baltijas valstīm, kuras ierosināja procesus, kas noveda pie mūra krišanas. Neviens Latvijā par to nerunā, jo visi ir aizņemti ar savas Valsts nievāšanu. Pasaulei par to nav lielas daļas- neviens neciena to, kurš neciena sevi, tāpēc paldies Klintonei par šo īso tikšanās mirkli! Tomēr rodas iespaids, ka abi prezidenti nebija īsti gatavi Klintonei pastāstīt kā mums iet, uzturot normālu sarunu, tā vietā atbildot ar vispārīgām frāzēm. Žēl. Zatlers nav valstvīrs, viņš ir ķirurgs, kurš ievēlēts bez nepieciešamības aizstāvēt savus politiskos uzskatus, ja viņam tādi būtu. Politiski ļoti nenobriedusi nācija, kas tā vēl vairāk apdraud savu pastāvēšanu.
Klauns miljardieris Gijs (Guy) Laliberte no Kanādas samaksājis 35 miljonus dolāru amerikāņu firmai Space Adventures, kura noorganizējusi viņa kosmosa ceļojumu uz Starptautisko Kosmosa Staciju. Kā šādos gadījumos ierasts, pacelšanās un nolaišanās notikusi ar kosmosa kuģi Sojuz TMA. Viņš esot pēc kārtas septītais kosmosa tūrists, viņa vecums 50 gadi. Kosmosā klauns pavadījis 11 dienas un šonakt laimīgi nolaidies Kazahstānas stepē. Klauns savu ceļojumu nosaucis par poētiski sociālo misiju, vēloties pievērst pasaules uzmanību tīra dzeramā ūdens pieejamības problēmām. Piektdienas vakarā esot notikusi uzstāšanās par minēto tēmu, kurā 14 pilsētās dažādās pasaules vietās piedalījušies Als Gors, Šakira, U2, Pīters Gabriēls un citi. Viņa Saules cirka Cirque du Soleil akrobāti uzstājušies Monreālā un Lasvegasā. Klauns saka, ka viņa piedzīvojums bijis iztērētās naudas vērts. Orbītā viņam līdzi bijuši deviņi klauna deguni, bet kosmosa ceļojums bijusi ne tikai sociālā misija, tas bijis arī klauna personiskā sapņa piepildījums.
Pārskats 17- 23 augusts. Dažas tēmas:
1. Tika izziņots, ka ASV jaunā vēstniece Latvijā būs Džūdita G.Gārbere. Pirms ierašanās Latvijā viņa tikusies ar Amerikas latviešiem. Neko daudz par minēto cilvēku uzzināt neizdevās, tikai sausi oficiālie biogrāfijas fakti. Ir vīrs un divi bērni. Dzimusi 1961.gadā Ņujorkā. Ieguvusi bakalaura grādu ārlietās (?) Džordžtaunas universitātē 1983.gadā. Ārlietu dienestā no 1984.gada.
2. Turpinājās mediju interese par Arctic Sea. Kuģa nolaupītāji seši kaimiņi no kāda Tallinas krievu mikrorajona un divi Latvijas krievi no Ropažu pagasta. Viens no tiem izskatās diezgan nopietns. Kuģa atrašanās koordinātes pēc Ragozina lūguma Rasmusenam, krievi saņem no NATO.
3. Sagadīšanās pēc vairāki mediji pacēla tumšās enerģijas problēmu.
Lai arī daudzi zinātnieki izmisīgi mēģina rast risinājumus, lai atbrīvotos no šī mistiskā spēka un dažkārt pārsteidzīgi izziņo panākumus, izskatās, ka ar to tomēr būs jārēķinās. Neesam mēs unikālā vietā Visumā, no kuras Visums liekas greizs. Visums izplešas, pie tam paātrināti un no tā mums nezibēgt.
4. Īsi pirms aviošova Maskavā, gaisā saskrienas divi krievu vitjazi. Ir bojāgājušais (pilots) un ievainotie (uz zemes).
vairāk
Pārskats 10-16 augusts. Daži notikumi pirms trim nedēļām
Vienreiz jau blogā rakstīju (febr.) par to kā sadūrās Iridium sakaru pavadonis ar vecu krievu militāro pavadoni ap 800 km virs Zemes. Tagad ziņās pavīdēja informācija, ka ISS, jeb starptautisko kosmosa staciju, pabaidīja 3 gadus vecas franču Ariane -5 raķetes atlūzas 19 m2 lielumā. ISS orbītas augstums apt. 350 km no Zemes. Savukārt, raķetes atlūzas lido pa ļoti ovālu orbītu, sasniedzot 32 000 km tās tālākajā punktā. NASA jau bij ievērojusi minētās atlūzas un novērtējusi sadursmes iespēju ar 0. Tomēr tā kļūdījusies aprēķinos, novērtējot attālumu. Bija paradzēts, ka atlūzas palidos garām ISS 4 km attālumā, bet tas notika 1,5 km attālumā (vakar ap 6 vakarā pēc Latvijas laika). Tajā laikā pie ISS bija pietauvojies šatls Discovery. ISS lido ar ātrumu 27,7 tūkst km stundā, apriņko Zemei 90 minūtēs, diennaktī tas notiek nepilnas 16 reizes. 19 000 atkritumi, kas lielāki par 10 cm, riņķo pa Zemes orbītu, dažkārt kaut ko apdraudot. ISS tādos gadījumos pastāv manevrēšanas iespējas, kas šoreiz gan netika izmantotas.
Pārskats 3-9 augusts.
Pārlūkoju, kas šovakar pazudīs no IE vēstures. Un tā pirms 3 nedēlām internetā lasīju:
1. Krievija veikusi raķetes Siņeva izmēģinājumus.
Tas nozīmē, ka ar raķeti Bulava ir lielas problēmas un faktiski tas ir liels solis atpakaļ. Bulava darbojas uz cieto degvielu, Siņeva uz šķidro, minētā raķete ir trīspakāpju, tās garums 15 metri, palaišanas svars 40 tonnas, tā tikusi palaista no zemūdenes Brjansk. Lai gan Siņevai ir vairākas priekšrocības attiecbā pret Bulavu, tā Bulava lido 8000, Siņeva 8300 km, Bulavas lietderīgais svars 1150 kg, Siņevas 2800 kg, tomēr Siņevu nevarētu pat palaist, lai to nepamanītu amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas (THAAD, AEGIS SM-3, NOCADE), kamēr Bulavas uzlabotā versija Bulava M gan it kā varētu palikt nepamanīta (?). Bulavai tikušas speciāli pielāgotas un pārbūvētas zemūdenes, tomēr tās atkal nāksies pārbūvēt Siņevai, ja Bulava tomēr nebūs izmantojama. Tas būšot ilgi un dārgi, turklāt raķetei, kura jau nepiedzimusi ir novecojusi.
Saites: Siņeva pret Bulavu I Siņeva vikipēdijā I Zemūdene Brjansk vikipēdijā I Bulavas lidojumi I Bulava vikipēdijā
2. Kāpēc Augusts nevis Septembris tiek saukts par augustu? Augusts Oktaviāns dzimis septembrī. Septembrī viņš pieveicis Antoniju un Kleopatru. Tomēr augusts viņam bijis ļoti svarīgs, jo viņam vajadzējis vesels gads, lai konsolidētu savu varu un Kleopatras galvaspilsētā Aleksandrijā parādītos kā Cēzars tieši 1. augustā. Kleopatrai no Cēzara bij dēls, Cezarions- mazais cēzariņš, tiešs Oktaviāna konkurents.
Avots: The Hannibal blog
3. Zemgaļu svētki Tērvetē
Dalībnieku daudzums pārsteidza. Citāts no Apollo: Senās Zemgales sirds Tērvete, kur pagātne pakāpusies trīs senajos pilskalnos un zem dižozoliem aprakti senču ieroči un dārgumi, nedēļas nogalē — 8. un 9. augustā — jau sesto reizi aicinās uz starptautisku pasākumu — Zemgaļu svētkiem. Šogad aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili, tāpēc svētkiem dots nosaukums «Nameiša atgriešanās».
Organizatora mājaslapa: lielķēniņš
Pāris vārdos.
Sākumā par Fliku bija ļoti pozitīvs iespaids, taču tagad viņš šo iespaidu ir pamatīgi sabojājis. Vispirms pavasarī parādījās ziņas par to, ka Fliks saņem turpat 30 tūkstošus latu lielu algu (kopā ar prēmijām) mēnesī un nemaksā nodokļus. Manis pēc viņš var saņemt kaut vai 300 tūkst. mēnesī, bet nevajag tā rīkoties ar nodokļiem, esot tādā amatā. Bez tam, tā kā airBaltic strādā ar zaudējumiem (30 milj. gadā), lielākajam akcionāram, Latvijai, dividendes, protams nepienākas, bet pienākas sniegt atbalstu. Tajā pat laikā tas netraucē Fliku nicīgi izteikties par šo valsti. Tagad atklājies, lai nebutu jāmaksā soc. nodoklis, piloti nodokļus maksā Kiprai.
Kas tad ir šis Fliks? Vācietis no Hamburgas apkārtnes, strādājis par sīku ierēdni Vācijā un Berlīnes operas tehniskajā administrācijā, 30 gadu vecumā, sava tēva paspārnē, uzdīdzis Latvijā un sācis veidot strauju karjeru. Gluži kā tie ziemeļvācieši 13.gs. tikai apguvis latviešu valodu. Tā vietā, lai viņam uzliktu iemauktus, Gerhards (pirms tam Šlesers, tad Naglis) viņu atbalsta. Manis pēc. Un man nav žēl, ka Naglis tagad nokrāsojis takšus airBaltic krāsā, bet noteikumus vajag ievērot visiem un noteikumu tiesnesei Temīdai jābūt aklai vai tur Fliks vai kas. Gerhards mainīs noteikumus visiem, lai būtu labi Flikam? Manis pēc, kaut vai tā, ja tur kas labs sanāks, tomēr neesmu par to pārāk drošs.
Saites:
Raksti Dienā Divi Fliki
Labāk atalgotās amatpersonas
valdības ieguldījumi airBaltic
Mortens Hansens atkal flikēts
db Flika vāvuļosāna
Pazudis kuģis. Pazīmes- garums ap 100 m, augstums 7 m, vidējā iegrime 6 m, platums aptuveni 17 m, ved zāģmateriālus, pēdējo reizi redzēts pie Anglijas krastiem 28. jūlijā, saucas Arctic Sea, apkalpe 15 Krievijas pilsoņi, atradās ceļā no Somijas uz Alžīriju. 12. augustā Krievijas prezidents uzdod Krievijas aizsardzības ministram to kuģi atrast, meklēšanā tiek iesaistītas zemūdenes, karakuģi, militārie satelīti, bet tas neizdodas, tajā pat laikā pienāk baumas, ka kuģis redzēts drīz še drīz tur, bet tās neapstiprinās.
31. jūlijā apollo.lv ziņoja, ka Baltijas jūrā uzdarbojoties pirāti, kas 24. jūlija naktā uzbrukuši, nja, minētajam kuģim. Pirāti uzdevušies par policistiem, piekāvuši un sasējuši apkalpi, pēc kāda laika no kuģa pazuduši, kuģis turpinājis ceļu. Kas ir ļoti interesanti, tūlīt varza ar Latvijas valsts nīdējiem sāk rakstīt komentāros, ka mēs tuvojoties Āfrikas līmenim, kur novesta tauta, nabaga zvejnieki utt., līdz man nācās norādīt tiem idiotiem, ka iet runa par Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem un Zviedrijas policijas trafaretiem.
Nedaudz redzēju pasaules ziņu izlaidumos ekspertu viedokļus, kuri uzskata, ka nav iespējams, ka sagadīšanās pēc vienam kuģim divas reizes Eiropā uzbrūk pirāti. Un kas vēl interesanti. Minētais kuģis jau vienreiz ticis nolaupīts. Tad tas saucies Anna Sierra. Pēc gada pirāti (vai kas) mēģinājuši kuģi legalizēt ar nosaukumu Arctic Sea, kas viņiem laikam arī izdevies. Reizē ar jauno nosaukumu tie vēlējušies reģistrēt arī nolaupīto cukura kravu, bet tas laikam nav izdevies. Un vēl, nav skaidrs, kas tagad īsti ir kuģa operators, firma no Helsinkiem vai Arhangeļskas.
Tikko ir parādījušās ziņas, ka Somijas policijas rīcībā ir informācija par pieprasīto izpirkuma maksu 1,5 milj. $, kura ir tieši tik liela, cik kuģa kravas vērtība- 6,7 tūkst m3 zāģmateriālu. Tātad izpirkums tiek prasīts drīzāk par kravu, nevis kuģi.
